Pēc pāris mēnešu pauzes atkal pieķēros pie Priedes koda. Kopējā situācija nav spīdoša. Pats Priedes interpretators darbojās, bet vairāki blakus projekti stāv puspabeigti.
Tāpēc es izdomāju iesākt vēl vienu projektiņu - automātisko formatētāju.
Satura rādītājs
Formatēšana
Automātiskās formatēšanas mērķis ir šādu nesmuku kodu
ja 1+1/5 = 5 {
izvade(2 )
}
padarīt vieglāk lasāmu.
ja (1 + 1 / 5 = 5) {
izvade(2)
}
Kā izrādās, automātiskie formatētāji ir diezgan sarežģīti, bet stipri varam to vienkāršot, ja netiek aplauztas koda līnijas.
Šajā kodā
ja a + b + c + d + e + f + g + h + i + j + k + l + m {
izvade("Lai tev jauka diena!")
}
garo rindiņu varam aplauzt, lai tā ietilptu šaurākā logā.
ja
a + b + c + d + e + f +
g + h + i + j + k + l + m {
izvade("Lai tev jauka diena!")
}
Priedes koda parseris šādu kodu saprot tāpat, kā pirmo variantu, bet tas ir vieglāk lasāms.
Algoritms, lai atrastu vietas, kur aplauzt rindiņu ir diezgan interesants(skat. atsauces) un kādu dienu es gribētu to implementēt Priedei, bet šobrīd pieturēšos pie vienkāršā varianta.
Abstraktais sintakses koks
Plāns ir saglabāt kodu tādā formā, kas saglabā visas rakstības nianses, bet nesatur atstarpes vai jaunas rindiņas.
Priedes interpretators to jau dara un šo struktūru sauc par abstraktās sintakses koku. Nosaukums jau pasaka, ka tas nesatur informāciju par koda sintaksi un formatējumu. Tomēr Priedes ASK satur pietiekoši daudz informācijas, lai nonāktu atpakaļ pie koda. Vairāk par Priedes darbu ar ASK var palasīt iepriekšējos rakstos par Priedi, bet te kopsavilkums:
Šo kodu parsojam
sk a : 3 - 2
print(1+2*a)
un iegūstam abstrakto sintakses koku.
Rekursīvi izpildot darbības varam izpildīt kodu. To dara Priedes interpretators.
Un rekursīvi ejot cauri šim kokam varam arī sadrukāt kodu.
Bloki
Bloks ir Priedes koda sakne. Bloks var saturēt mainīgo deklarācijas, funkciju izsaukums, sazarojumus, ciklus utt.
Kodam
izvade(a)
izvade(a)
ASK izskatās šādi.
block
+-> func_call
| +-> ID = izvade
| +-> funcargs
| +-> ID = a
+-> func_call
+-> ID = izvade
+-> funcargs
+-> ID = a
Bloks ir iekšā arī sazarojumos vai ciklos.
block
+-> if
+-> NUMBER = 1
+-> block
+-> func_call
+-> ID = izvade
+-> funcargs
+-> NUMBER = 1
Pirmais posms ir vienkāršs. Izejam cauri bloka apakšpunktiem un tos izdrukājam - katru savā rindiņā.
Tomēr gribam saglabāt tukšās rindiņas, ja lietotājs tās ir ielicis.
izvade(1)
izvade("Lai tev jauka diena!")
negribam pārtaisīt par
izvade(1)
izvade("Lai tev jauka diena!")
Bibliotēka, ko izmantoju ASK ģenerēšanai piedāvā atgūt teksta rindiņu nummurus no ASK elementiem. Precīzāk sakot tiem elementiem, kuri pastāv tekstā, jo vairāku teksta elementu grupai nepiemīt reāla atrašanās vieta tekstā. Tāpēc izveidoju rekursīvu funkciju, kas atrod pirmo apakšelementu no ASK zara, kam ir pozīcija tekstā.
Ja vēlamies ievērot tukšās rindiņas, tad varam pārbaudīt vai starp diviem blakus esošiem elementiem blokā ir vairāk kā viena rindiņa starpā
izvade(1) //1. rindiņa
//2. rindiņa
izvade("Lai tev jauka diena!") //3. rindiņa
Kad nonākam pie otrā bloka elementa, tad varam redzēt, ka iepriekšējais elements bija 2 rindiņu attālumā, tāpēc vispirms izdrukājam tukšu rindiņu, pirms jaunā elementa.
Bet bloka elementi var būt arī vairāku rindiņu platumā.
izvade(1)
ja 2=2 {
izvade("Lai tev jauka diena!")
}
izvade(2)
Šis ja sazarojums ir viens bloka apakšelements. Ja izmantojam iepriekšējo metodi, tad starp apakšbloku un trešo izvades funkciju sanāktu 4 tukšas rindiņas, bet vispār ir tikai 1.
Iepriekš minēto rekursīvo funkciju rindiņas noteikšanai var pārveidot, lai tā atrastu tālāko elementu, kas arī būtu viszemāk kodā (rindiņas nummura ziņā). Tomēr šajā gadījumā tas nestrādās, jo aizverošā figūriekava neietilpst ASK.
To arī izmantosim. Rekursīvā funkcija formatēšanai tagad atgriež ne tikai formatēto kodu, bet arī rindiņu skaitu, kurās šis kods ietilpst. Šīs funkcijas daļa, kas apstrādā ja elementu aprēķina cik rindiņas tas aizņem.
Pieskaitām apakšbloka rindiņu skaitu pie nosacījuma rindiņu skaita (šajā gadījumā 1) un Pieskaitām 1, kas norāda aizverošo figūriekavu.
Tātad
- atrodam bloka elementa augšējo rindiņu
- pieskaitām pie tās elementa platumu rindiņās
- aprēķinām tukšās rindiņas ar nākamo elementu
Atkāpju pievienošana
Šajā sakarā mūs atkal interesē bloki. Katram nākamajam blokam palielinām indentācijas līmeni.
// 0 platuma atkāpe
ja 2=2 {
// 1 platuma atkāpe
drukāt(2)
// 0 platuma atkāpe
}
ja 1 {
// 1 platuma atkāpe
drukāt(1)
ja 2=2 {
// 2 platuma atkāpe
drukāt("Lai tev jauka diena!")
// 1 platuma atkāpe
}
// 0 platuma atkāpe
}
Ir nepieciešams palielināt atkāpi tad, kad sākam drukāt jaunu bloku, bet samazināt, kad šis bloks ir cauri. Izņēmums ir programmas pamata bloks.
Rekursīvajā funkcijā nēsājam līdzi arī uzstādījumus, piemēram:
- Vai atverošās figūriekavas blokiem atrodas tajā pašā rindiņa vai rindiņu zemāk
- Vai atkāpei tiek izmantoti
TABivai atstarpes - utt.